Ūdens alus darīšanas nozīme alus

Ūdens ir viena no vissvarīgākajām izejvielām alus alus darīšanā, un alus pagatavošana ir pazīstama kā “alus asinis”.Pasaulē slavenā alus īpašības nosaka izmantotais alus darīšanas ūdens, un alus darīšanas ūdens kvalitāte ne tikai nosaka produkta kvalitāti un aromātu, bet arī tieši ietekmē visu alus darīšanas procesu.Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai alus ražošanā būtu pareiza izpratne un saprātīga alus darīšanas ūdens apstrāde.

Ūdens alus darīšana ietekmē alu trīs veidos: tas ietekmē alus pH, kas ietekmē to, kā alus garšas tiek izteiktas uz jūsu aukslējām;Tas nodrošina “garšvielu” no sulfāta un hlorīda attiecības;un tas var izraisīt hlora vai piesārņotāju bezgristu.

Kopumā alus darīšanas ūdenim jābūt tīram un bez visām smakām, piemēram, hlora vai dīķa smaržām.Parasti labam alus darīšanas ūdenim misas veikšanai un misas izveidošanai jābūt mēreni cietam un tai ir zema vai mērena sārmainība.Bet tas ir atkarīgs (vai ne vienmēr?) No alus veida, kuru vēlaties pagatavot, un ūdens minerālu raksturu.

Pamatā ūdens nāk no diviem avotiem: virszemes ūdens no ezeriem, upēm un straumēm;un gruntsūdeņi, kas nāk no ūdens nesējslāņiem pazemē.Virszemes ūdenī parasti ir maz izšķīdušo minerālvielu, bet vairāk organisko vielu, piemēram, lapās un aļģēs, kas jāfiltrē un jādezinficē, apstrādājot ar hloru.Gruntsūdeņos parasti ir maz organisko vielu, bet vairāk izšķīdušo minerālvielu.

Labu alu var pagatavot gandrīz ar jebkuru ūdeni.Tomēr ūdens pielāgošana var atšķirt labu alu un lielisku alu, ja tas ir izdarīts pareizi.Bet jums ir jāsaprot, ka alus pagatavošana ir ēdiena gatavošana un ka garšvielas vien neattiecas uz sliktām sastāvdaļām vai sliktu recepti.

Ūdens ziņojums
Kā jūs zināt sava ūdens sārmainību un cietību?Bieži vien šī informācija ir ietverta jūsu pilsētas ūdens pārskatā.Ūdens pārskati galvenokārt attiecas uz piesārņotāju testēšanu, tāpēc parasti sekundārajos standartos vai estētisko standartu sadaļā parasti atradīsit kopējo sārmainību un kopējo cietības skaitu.Kā alus darītava parasti vēlaties redzēt kopējo sārmainību, kas mazāka par 100 ppm un vēlams, kas ir mazāka par 50 ppm, taču tas nav ļoti iespējams.Parasti jūs redzēsit kopējo sārmainības skaitu no 50 līdz 150.

Pilnīgai cietībai parasti vēlaties redzēt vērtību 150 ppm vai lielāku kā kalcija karbonātu.Vēlams, jūs vēlētos redzēt vērtību, kas lielāka par 300, bet tas arī nav.Parasti jūs redzēsit pilnīgu cietības skaitu diapazonā no 75 līdz 150 ppm, jo ​​ūdens uzņēmumi nevēlas karbonāta skalu savās caurulēs.Faktiski gandrīz katras pilsētas krāna ūdens, visur pasaulē, parasti būs augstāks sārmainībā un zemāks par cietību, nekā mēs gribētu alus darīšanai.

Varat arī pārbaudīt alus darīšanas ūdeni, lai iegūtu pilnīgu sārmainību un pilnīgu cietību, izmantojot ūdens testa komplektu, tie ir vienkārši pilienu testa komplekti, kas līdzīgi tam, ko jūs izmantotu peldbaseinā.

Ko tu vari darīt
Kad esat ieguvis informāciju par ūdeni, varat aprēķināt, cik daudz ūdens jāpievieno.Izplatīta prakse ir sākt ar zemas cietības un zemas sārmainības ūdens avotu un pievienot gatavošanas sāļus misai un/vai tējkannai.

Lai iegūtu drošāku alu, piemēram, American Pale Ale vai American IPA, ūdenim varat pievienot kalcija sulfātu (ģipsi), lai alus garša būtu sausāka un iegūtu kraukšķīgāku, pārliecinošāku rūgtumu.Iesala stilam, piemēram, Oktoberfest vai Brown Ale, ūdenim varat pievienot kalcija hlorīdu, lai alus garša būtu pilnīgāka un saldāka.

Parasti jūs nevēlaties pārsniegt 400 ppm sulfātam vai 150 ppm hlorīdam.Sulfāts un hlorīds ir jūsu alus garšviela, un to attiecība lielā mērā ietekmēs garšas līdzsvaru.Apiņu alus sulfāta un hlorīda attiecība parasti ir 3:1 vai lielāka, un jūs nevēlaties, lai tie abi būtu maksimāli, jo tas tikai padarīs alu pēc minerālūdens garšas.